Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) audzēšana enerģētiskām vajadzībām varētu kļūt par labu alternatīvu Latvijas lauksaimniekiem, sevišķi tiem, kas likvidē piena lopkopību vai nezina ko iesākt ar zemēm, kas nav īpaši piemērotas graudaugu audzēšanai. Tā varētu būt laba iespēja arī pļavu appļāvējiem, kuri vairs nevar tikt pie subsīdijām par saimniekošanu nelabvēlīgos apvidos. Lai sekmīgi novāktu miežabrāļa sausnes ražu, ir nepieciešams minimāls tehniskais nodrošinājums: traktors, pļaujmašīna un siena prese. Lielākie izdevumi ir tā ieaudzēšanai, bet pēc tam, pareizi to kopjot, miežabrāli var novākt 15 gadus. Somijā miežabrāli enerģētiskām vajadzībām 2008.gadā audzēja 21 000 ha, bet tuvākajos trīs gados tā platība tiks palielināta līdz 40 000 ha.

Parasti pēc šīs slavas dziesmas miežabrālim, tiek uzdots jautājums: „Kāpēc šim mērķim nevar izmantot graudu salmus?” Atbilde vienkārša: „To sadegšanas temperatūra ir par zemu, bet pelnainība par augstu. Tie katlumājās veido izdedžu slāni, līdz ar to izslēdzot automatizācijas iespējas.”