Miežabrālis ir daudzgadīgs, liels (garums 80-200 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Saknenis spēcīgs, ložņājošs. Stiebrs stāvs, stingrs un spēcīgs. Lapas raupjas (platums 1-2 cm). Skara bieži ar sārti violetu nokrāsu. Skaras zari ziedēšanas laikā izplesti, noziedot piekļaujas pie ziedkopas ass. Zied jūnijā un jūlijā. Miežabrāļa sēklas ir graudeņi. Sēklas kodolu ieslēdz cietas un gludas, spīdīgas, pelēki dzeltenas vai brūnas ziedu plēksnes. 1000 sēklu svars apmēram 0,8-1,0 g un tās ir aptuveni 3 mm garas. Dabīgi augošie augi satur alkaloīdus, kas var izraisīt problēmas atgremotājiem.

Latvijā dabīgi sastopams mitrās pļavās, upju un ezeru palienēs, grāvjos. Raksturīga suga aizaugošu seklūdeņu un niedrāju augu sabiedrībās.

Klimata ziņā miežabrālis nav izvēlīgs. Tas mīl ar kaļķi bagātas applūstošās augsnes ar samērā augstu gruntsūdens līmeni. Var ar labiem panākumiem audzēt arī sausākās augsnēs, kas labi vēdinātas un bagātas ar kaļķi un slāpekli. Somijā miežabrāļa audzēšanai sekmīgi izmanto izstrādātos kūdras purvus, kur pēc kaļķošanas tiek sasniegts pH 5,5-6,5.